Programmētāja portfolio

Paskaidrojums. Programmēšanas valoda ir formāla valoda, kas kalpo datorprogrammu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām (zema līmeņa valodām) līdz augsta līmeņa valodām

Nozīmīgākās programmēšanas valodas, kuras var apgūt Linux Centrā

1. Algol

Tā ir procedūrorientēta programmēšana, strukturētā programmēšana.

2. Fortran

Nosaukums radies no "The IBM Mathematical Formula Translating System". Tā ir pirmā augsta līmeņa programmēšanas valoda, kas tika radīta 1950. gados IBM zinātnisko un inženiertehnisko uzdevumu risināšanai. Fortran kļuva par galveno valodu programmēšanas ēras sākumā un mūsdienās to izmanto intensīvas skaitļošanas jomās, piemēram, klimata modelēšanā, aprēķinos fizikā un ķīmijā.

3. COBOL

Saīsinājums no COmmon Business Oriented Language. Tā ir programmēšanas valoda ar attīstītu failu un ierakstu apstrādi, kas paredzēta ekonomiska rakstura problēmu risināšanai.

4. Basic

Saīsinājums no angļu: Beginner's All-purpose Symbolic Instruction Code - "Iesācēja universālais simboliskais programmu kods". Tā ir augsta līmeņa programmēšanas valodu saime. Sākotnēji radīta kā viegli lietojama programmēšanas valoda, tā 20.gs. 70. un 80. gados kļuva plaši izplatīta mājas lietotāju vidū un šo popularitāti saglabājusi līdz pat šai dienai.

5. Visual Basic

Visual Basic, saīsinājumā VB, ir trešās paaudzes programmēšanas valoda. To izstrādājis uzņēmums Microsoft. To izmanto lietojumprogrammatūru izstrādei Microsoft Windows un MS-DOS vidēs. Visual Basic valodas izveides procesā bijusi liela ietekme programmēšanas valodu saimei BASIC. Visual Basic ir objektorientēta un notikumu virzīta programmēšanas valoda.

6. Fox Pro / Visual Fox Pro (VFP)

Fox Pro/Visual Fox Pro sākotnēji bija teksta bāzēta procedūru orientēta programmēšanas valoda un datu bāzu pārvaldības sistēma (DBPS). Pirmās FoxPro versijas atbalstīja Mac OS, DOS, Windows un Unix vides, kamēr Visual FoxPro tikai Windows vidi. Fox Pro ir pieskaitāma xBase grupas valodai, kas veidota, par pamatu ņemot dBase programmēšanas valodu. Kā citu atpazīstamu šīs grupas valodu var minēt Clipper. VFP ir cieši sasaistīta ar savu relāciju datubāzu modeli, kas paplašina xBase iespējas un atbalsta SQL.

7. Pascal / Turbo Pascal

Pascal ir augsta līmeņa programmēšanas valoda. Viena no visvairāk pazīstamajām programmēšanas valodām. To ļoti bieži pielieto programmējot, un tā ir bāze, pamats daudzām citām programmēšanas valodām. Programmēšanas valoda Turbo Pascal ļauj izmantot iepriekš izveidotus moduļus.

8. Logo

Logo ir augstas klases programmēšanas valoda izveidota Mākslīgā intelekta laboratorijā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā, ASV. Logo valoda īpaši piemērota pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, lai iepazīstinātu viņus ar programmēšanas pamata koncepcijām (rekursijām, paplašināmībām u.c.). Tāpat, Logo nodrošina vidi, kurā bērni var attīstīt savas spriešanas iemaņas un uzdevumu risināšanas prasmes.

9. dBASE

dBase ir viena no plaši izplatītām datu bāzu vadības sistēmām, kā arī programmēšanas valoda, ko tajās izmanto. Tā ir pirmā datu bāzes pārvaldības sistēma, kas izveidota IBM saderīgiem personālajiem datoriem. Pati pirmā šīs saimes datubāzes vadības sistēma saucās dBase II. Ilgu laiku dBase netika pārnesta uz Microsoft Windows vidi, kā rezultātā šajā programmu nišā tai radās spēcīgi konkurenti - Paradox, Clipper, FoxPro un Microsoft Access. dBase programmēšanas valoda un datņu formāti ir kļuvuši par rūpnieciskiem standartiem. Tā kā dBase datu formāts nebija slēgts 80. gadu vidū, daudzi uzņēmumi sāka ražot savu dialektu un savas sistēmas versijas. Tā rezultātā radās daudzas programmas, kuras bija līdzīgas dBase, piemēram, dBase - FoxPro (mūsdienīgais Visual FoxPro), Arago, Force, dbFast, Clipper, Xbase + +, Flagship, Recital, codebase, MultiBase, Harbour / xHarbour. Kopīgi tās visas tiek sauktas par xBase.

10. Scratch

Scratch ir vienkārša programmēšanas valoda un vide, arī multimediju radīšanas rīks, ko var izmantot, lai iepazītos ar programmēšanu. Scratch ir noderīga kā vidusskolēniem, tā pamatskolēniem, to var lietot dažādos sarežģītības līmeņos – no pirmo klašu skolēna līdz pirmo kursu studentiem. Ar Scratch jūs varat pārvērst datorprogrammā jeb, vienkārši, programmā savus interaktīvos stāstus, spēles, animācijas un dalīties ar tiem tiešsaistes kopienā ar citiem. Būtiski, ka ar Scrath jūs varat izveidot un ieprogrammēt aktīvus, kustīgus objektus, saglabāt sava darba rezultātus tā, ka jūsu līdzcilvēki var pamēģināt tos lietot, paspēlēties ar jūsu veidoto spēlīti, kas ir motivējoši un bieži dod gandarījumu par paveikto. Scratch palīdz jauniešiem iemācīties domāt radoši, cēloņsakarības saskatoši, sistēmiski, kā arī ir iespēja strādāt grupā, tās ir būtiskas prasmes dzīvei 21.gadsimtā. Scratch ir pasaulslavenā Masačūsetas Tehnoloģiskā institūta (ASV, Kembridža, Masačūseta) mūžizglītības grupas Lifelong Kindergarten projekts (realizēts MIT Media Lab).

11. HTML

HTML netiek atzīta kā programmēšanas valoda, bet tīmeklī bez šī instrumenta neiztikt. Tā ir hiperteksta iezīmēšanas valoda jeb HTML (HyperText Markup Language). Tā ir izstrādāta tīmekļa lappušu un citas pārlūkprogrammā attēlojamas informācijas glabāšanai. Sākotnēji definēta kā vienkārša SGML implementācija, HTML specifikāciju pamatā uztur Vispasaules Tīmekļa Konsorcijs.

12. CSS

CSS netiek atzīta kā valoda, bet tīmeklī bez šī instrumenta neiztikt. CSS (no angļu: Cascading Style Sheets) jeb Stila lapas kaskadēšana ir īpaša stila lapas valoda, ko lieto, lai aprakstītu izskatu iezīmēšanas valodā veidotiem dokumentiem. Populārākais pielietojums ir HTML un XHTML valodās veidotu tīmekļa lappušu izskata aprakstīšanai, bet to var izmantot jebkādiem XML dokumentiem, piemēram, SVG un XUL. CSS specifikācijas uztur Vispasaules tīmekļa konsorcijs (W3C). Par dokumenta stilu šajā gadījumā saprot tā elementu īpašības, kas raksturo ārējo izskatu (krāsu, izmēru, fontu u.c.). CSS tika iecerēts, lai atdalītu dokumenta saturu no tā stila. Tas ļauj dokumenta izskatu pielāgot konkrēta lietotāja vajadzībām. Bez tam vienam dokumentam var pielietot vairākus stilus, piemēram, vienu skatīšanai uz ekrāna, otru izdrukāšanai uz papīra, citu — atskaņošanai ar balsi. Par "kaskadētām stila lapām" šo tehnoloģiju sauc tādēļ, ka vienu stilu lapu var mantot (kaskadēt) no citas.

13. JavaScript

JavaScript ir skriptu valoda, kas balstīta uz prototipu koncepta. Valoda pamatā ir pazīstama pēc to izmantošanas tīmekļa vietnēs izpildīšanai uz klienta datora. Lai gan valodas sintakse ir līdzīga Java valodai, JavaScript vairāk līdzinās tādām funkcionālajām valodām kā Scheme un Self, tāpat arī Python. 1997.—1999. gadā valoda tika standartizēta ar nosaukumu ECMAScript.

14. PHP

PHP: Hypertext Preprocessor (no angļu: "PHP Hiperteksta priekšprocesors") ir atklātā pirmkoda skriptu valoda, kura sākotnēji bija paredzēta servera puses lietojumos dinamiska tīmekļa lapu ģenerēšanai. PHP var izmantot arī ar komandrindas saskarni. PHP ir no platformām neatkarīga valoda, kas nozīmē, ka kodēt programmu var vienā vidē, bet izplatīt citā vidē.

15. Python

Python (no angļu: "pitons", izrunā kā paiton, reizēm arī piton) ir augsta līmeņa programmēšanas valoda. Tā ir interpretējama objektorientētā skriptu valoda. Python valoda ir veidota, akcentu liekot uz programmētāja ērtībām pār datoru, programmas lasāmību pār ātrumu.